ausis ciet un acis aizvērtas..

Vai nav savādi?

Ja lielākā daļa cilvēku saka citam cilvēkam, ka kaut kas nav kārtībā ar tavu nostāju pret pasauli, ka visu uztver tik pesimistiski un beigu beigās to pielipini arī citiem..

Vai nevarētu būt tā, ka tai lielākajai daļai cilvēku ir kripatiņa patiesības? Neviens saprotošs cilvēks aiz ”neko darīt’‘ otram neizteiks savas nejaukās domas, par tavu dzīvi, it īpaši, ja redz, ka tajā ir skumīgums.

Kā sacīt jāsaka, tikai tuvākie centīsies palīdzēt, taču kā allaž aizsardzības mehānisms – cilvēki šo info nepielaiž pie sevis.

Kā lai tādiem palīdz, ja ausis ciet un acis aizvērtas..

Peace Out, mate!

Ne vienmēr viss notiek tā, kā tu vēlies ! (BAM!)

Tu nevari kontrolēt otra domas, tu nevari kontrolēt otra darbus, tu nevari kontrolēt otra attieksmi un beigu beigās tu sāc ar grūtībām kontrolēt sevi. (Lauva iekšā pamostas!) A, ko lai dara tad? Ko lai dara, ja nevari neko padarīt? Lūk, jautājums..

Pēdīgais universitātes laiks sākās. Pēdējie darbi, krišnu – bhaktu novērošana = pilotpētījums antropoloģijā, dzīves vēstures ievākšana, pārbaudes un beigās vēl eksperiments eksperimentālajā psiholoģijā. NO TIME, DUDE!!! Jāuzņem apgriezieni, nevar vilkties kā gliemezis. Ja vien strādātu viena – varbūt paspētu, taču ir grupa un grupās parasti nav laika.. Nu nekas, gāaan jau!

Rainim skaisti vārdi: ”Saule dzen visu uz priekšu. Nosēsties ēnā mierīgi strādāt, viņa lēni velk ēnu nost: «Ej tālāk!» Saule tura visu kustībā, visu pārvērš, visstiprāko pretnieku iznīcina, visvājāko draugu stiprina.”

ES arī iešu uz priekšu. Šonedēļ saskāros ar pompozu gudrības izrādīšanu. Nepatika man tāds priekšnesums. Sapratu, ka ir cilvēki, kas līdz galam tomēr nesaprot, ka nav paši gudrākie, paši apgaismotākie un labākie. Uz pasaules (izrādās) ir arī citi – tik pat pompozi un jauki it visās nozīmēs. Kad kāds pagriež savas sejas otru pusi un parāda, ka nu – pietiks reiz bāzties virsū ar savu pārmērīgo izsmalcinātību, tad vārdu ūdens kritums pēkšņi pārtrauc līst un ala ir aizspundēta. Tas laikam būs jāatgādina biežāk, savādāk sāk kāpt uz galvas un ja kāpj uz galvas, tad ir jāsāk pārmācīt. Šovakar tāds dziļš sakāmais man sakrājies.

Žēl, ka nav laika. Kad vienmēr ierakstu ko jauku šeit (lai kā arī patiesībā būtu) es tā gribu rakstīt vēl un vēl, katru dienu..Taču tad atkal uzrodas kas cits darāms. Neē, tā nevar, ir jācīnās par sevi un par savu iekšējo pasauli.

Mēs nevaram/ negribam mainīties, ja vien mūsos nav iesēdies kāds negants netikums, kas citiem rada pamatīgu kaitējumu. Taču, ja pēc dabas esi mākslas kārs un sabiedrisks, neslāpē sevi, bet meklē risinājumu un dodies, kur sirds tevi sauc! Šajā nedēļas nogalē savu piepildījumu gūšu Mākslas telpā. Tāds ir plāns un plāns piepildīsies! Nav ko sēdēt mājās, sēdēsim, kad būsim veci un mūsu emocijas notrulināsies, lai gan Dievs, lūdzu stāvi klāt, lai uz vecumdienām tā pavairāk prieka un sajūsmas! Un neiztikt protams bez mīlestības.. :)

Laiks atvadīties, taču es ceru, ka uz neilgu brīdi! Līdz vēlākam!

PEACE oUT, mate! :)

No darbiem līdz nedarbiem tikai viens kriksītis.. :)

Jau vairāk kā nedēļu neesmu rakstīklī neko rakstījusi. Un vispār, pēdīgā laikā sanāk reti. Daudz kas stāstāms un ir iemesli šim pasīvajam raksturam. NOVĒROJUMA VEIKŠANA karuseļos, KONTROLDARBI patopsiholoģijā, KURSA DARBS I, melnraksts, tīrraksts un aizstāvēšana..Un citi tādi sīkumi. :) Taču es uzrakstīju un visu izdarīju, guvu labus rezultātus un vēl darba saglabāšanu psiholoģijas nodaļā! Vai nav AWESOME? :)) Ir awesome!!! 

Principā līdz šim nekas arī vēl nav beidzies, lekciju skaits samazinājies, taču darbi arvien krājas, nejauki tas, ka darbi pārsvarā praktiski veicami. Tam ir vajadzīgs laiks un pacietība.. Grupu darbi – ehh… Parunāsim par laika apstākļiem!

Ļoti iepriecināja aprīļa pēdējās dienas +20 grādi un cepšanās tramvajā/autobusā. Tad sāka ziedēt Ievas.. (no affence) Bet tad arī iestājās aukstums! Traki vēsi, taču no šodienas teicās, ka sāksies atkal silts laiks, lai gan vakar paspēju nedaudz apaukstēties. Kakls tāds dīvains.. Neko darīt – būs jāēd sīpoli! (hihi)

Līdz šim domas labas un gaišas, šur tur pavīdēja bedrītes, taču principā, ir ok! Pavadītais laiks kopā ar liepājnieci liek priecāties. Otru rīdzinieci neesmu redzējusi kopš aprīļa. Pārējās ārpus šīs skaistās zemes – LATVIJAS! :) Sanācis daudz runāt, citiem problēmas ar sevi, citi meklē savu patieso es. Vēl citiem ceļojumi un domas par pagātni. Citi prāto, ko viņi vēlas un kā dabūt to, pēc kā tiecas. Es domāju par nākotni, ko tur vēlos es.. ES VĒLOS! Jā, jā, vēlos gan! Vēl ir tādi indivīdi, kas salasījušies gudras grāmatiņas un tad nu iet un stāsta visiem iegūtās gudrības.. Teikšu, kā ir, cilvēks, kuru pazīsti visu savu dzīvi šitā var nenormāli pārsteigt, jo it kā audzināti vienādi, taču dzīvē tik savādi lietas sagrozās. Nesaku un nespiežu darīt, kā es daru, taču kaut kā grūti pieņemt, šķiet savādi. Taču tā jau ir tā citu pušu ietekme, tur jau dominē kāda autoritāte. Rada gabaliņam grūti lietas grozīt, ja neesi autoritāte..

Vakar mājās pārrados 2 naktī, bet pamodos 8.50..Kas var būt labāks par šo? (hihi) :) Gulēšana līdz 11 vismaz, es to zinu.Vakardien guvu pieredzi apģērbjot divgadīgu bērnu. Teikšu tā, īpašu mīlestību un uķināšanos ap bērniem no savas puses nespēju piedāvāt, jo pirmkārt – tas nav mans beibiks, otrkārt – nav bijusi pieredze ar auklēšanos. Taču visi kā viens, tie sīkie ieraugot mani, nāk pie manis, ķiķina, smaida un grib, lai es ar viņiem komunicēju. (To pašu varu pieminēt par dzīvnieciņiem.) Tizli tā salīdzināt, taču tā IR! Kā reiz kāds teica: ”Mazi bērni ir kā dzīvnieciņi, jūt, kurš labvēlīgs viņiem..” Nezinu, piekrist vai nepiekrist, taču interesanti ir. :)

Sapņos redzēju murgainus kadrus. Līdz šim vispār prātoju iesaistīties pašdarbībā ar nosaukumu ”Rotošanās!” (Ne rotāšanās, bet rotošanās!) Tik man jāiepērk tās pērles, kuras vēlos un tad jau darbs aizies.. :)) Paldies par visu, kas līdz šim ir bijis un līdz vēlākam!

PEACE OUT, MATE!

REBUILD YOURSELF

Sev, sev, saku tā sev! REBUILD MYSELF! Tikai..No kura gala sākt? Ir pagājušas Lieldienas I un Lieldienas II, ciemos pabija gandrīz visi radi. Vakar vecmāmiņas un krustmātes ar tantēm, šodien māsas, brāļi un citi pienācīgi svarīgie cilvēki. Ar olām dauzījāmies, tējas malkojām, malkojām arī ne tikai tējas, taču tas, lai paliek nākošo Lieldienu smiekliem. Iepriekšējā vakarā puse dienas labi pavadīta ar liepājnieci un šodien gribu pabeigt kursa darbu. Ir darbiņi, ko padarīt, miedziņš arī nāk, taču vajag kaut kā saņemties, tas nekas, ka rītā lekcijas un prezentācija.

Maz laika sev. Man patīk brīži, kad ieurbjos savās domās un esmu tikai ar sevi. Tagad tam nesanāk laika, pārāk daudz domu par skolas lietām u.c. Gribu jūnija mēnesi, lai varētu palaist stingrās, saspringtās domas projām un ļaut prātam un smadzenēm atpūsties. Jā, šobrīd tiešām daudz. Spainis ar kaudzīti no darbu plaukta. Bet būs labi, jo VISS IET UZ AUGŠU! :)

Uh, pēkšņi tik labi palika, kad tā uzrakstīju. :) Līdz vēlākam!

Peace Out, mate!

Pūpolsvētdiena pagājusi, tagad Lieldienu gaidīšanas laiks

Vakar biju Pūpolsvētdiena, ”Verbū, verbū..” pērienu dabūju gan es, gan citi man pieejamie cilvēki todien! :) Atgriežoties mājās tādu pērienu saņēmu arī no māmiņas! Parašas ir parašas. Diena pirms Pūpolsvētdienas tika pavadīta arīdzan patīkami. Meklējot purva laipas, kuras neatradām, tālab ļāvāmies Jūrmalas mežiem un ”Ceļa muzejam”, kur apskatījām ceļa grunts veidus un dažas ceļa zīmes. Atminos, pēdīgo reizi tur biju ar klasi ekskursijā, manuprāt, 11. klasē? Mjā, nevarētu teikt, ka bija daudz ko apskatīt, taču vismaz kaut ko redzējām! :)

Mežā ir zaļi, skaisti un ķērpjaini. Sūnas, egles, priedes – nu wunderbār! Dikti skaisti!Pēc tam – pelnīta ”nekā nedarīšana” pēc tik ilga mācību laika, atpūta nāk tieši tad, kad tā ir vajadzīga! Pūpolsvētdienas priekos ietilpa Doles salas teritorijas apskatīšana, kur atkal puķītes zied, putniņi čivina, tikai pašūpoties netiku. Skaists laiks bija arī Baldones pusē, kur tika cepta dažāda veida gaļa, ēstas melnās olīves un cepti Marshmellow’i. Karamelizētā garša mutē un uz tās, šķita viss salipis! (hihi) Bērni, daba un domas. Ļoti patīkami. Beigu beigās vakaru noslēdza pastaiga ar liepājnieci aptuveni 3 stundu garumā. Atradās tik daudz tēmu, par kurām parunāt un pasmieties, turklāt pastaiga bija produktīva, jo satikām vēl tādus divus cilvēku pārus, kas zināmi mums abām. Sanāca pat pakomunicēt. Dikti forši.

Nakts miga sākās pēc plkst. 3.00 naktī, ar galvassāpēm un migas beigas 11.00.. Ar galvassāpēm. Tagad jau viss uzlabojies, tik nav jausmas par to, no kā galvassāpes. Vai tiešām no svaigā gaisa pārpilnības? :)

Brīvdienās gribās izdarīt ko lādzīgu un plusā, sagaidīt atgriezenisko saiti par kursa darba melnrakstu, ko rakstīju 3 dienas pirms nodošanas. Nenoliedzu – ar to es galīgi nelepojos, taču, kā sanāca tā sanāca, mazāk miega, vairāk sirds klapes, bet darbs padarīts! Tagad cerēšana uz to labāko, lai nav daudz jālabo un jāpārraksta. :)

PALDIES PAR FEINAJĀM BRĪVDIENĀM! :) Man ārkārtīgi patika! Līdz vēlākam!

Peace Out, mate!

Dzīvē tev neviens atzīmes neliks, tā pati izkārtos – sekmīgs vai nesekmīgs vērtējums.

Ārā tik skaista diena, spīd saule un ārā ir silti. Es paskatījos pa logu un viss man atgādināja agru vasaras rītu, kad ģimenes cilvēki ir darbā, taču es – mājās. Sakravāju somu, paņemu dvieli un ūdens pudeli un aidā uz jūras pusi. Cepties..cepties.. un atkal cepties…

Jo tuvāk nāk termiņš kursa darba nodošanai, jo vieglāk man ir. Tas nekas, ka man absolūti nav nekā, izņemot viena lapa un kalniņš ar pētījumiem, bet manī ir tāds miers. Laikam nemiers bija tāpēc, ka iepriekš sevi vienkārši tirdīju par darbu, kuru nedaru, lai gan esmu apzinīga un laicīgā tipa studente. (Viss laikā, kārtīgs darbs, korekti..) Nekas, darbu es uztaisīšu, tur nav pat divu domu. Pēc tam, kad šamo palabos, pārtaisīšu no jauna un tad jau nodošu nodaļā. Pēc tam prezentēšana un alles. Tikai eksāmeni.

Kā jau parasti – viss top pēdējā naktī. (hihhi) Nekad nebiju domājusi, ka tā par sevi teikšu, pēdējā nakts nebūs, bet nu.. :) Kā i, tā i! EVERYTHING WILL BE O.K! :) Tā kā filmās saka.. Tagad pavēdināšu prātu un tad ķeršos klāt pie pētījumiem! :) Līdz vēlākam!

Peace Out, mate!

DO SOMETHING!!!

Šodien patiešām ārā ir skaista diena. Paskatoties pa logu tā vien gribas skriet ārā, nostāties pretī saulei un smaidīt. Sajust, kā saulīte silda seju.  Vējš – tas gan tāds negants, šodien no rīta arī mani tas pamodināja. Sapnī biju ziemā un uz kalna. Nez, cik tas feini pavasarī sapņot.. (hihi)

Ieskatījos modes lietās un tagad es gribu šūt, tikai nav auduma. Nu, tad nekā! Vajag vienkārši ”stilot” kā sacīt jāsaka. Kafija šorīt ir garšīga, tāpat kā gurķu maizītes. Vistīrākais pavasaris brokastīs. Tik ja vien to darbu būtu tā pamazāk, tad gan, ļautos pavasara bezrūpībai un tagad ļautos, lai mani silda saulīte.

No vakardienas stresa, prātā mazas pēdas palikušas, šodien jāķeras pie nopietniem darbiem. Kā nekā termiņš spiež un jāpārvar sava negribēšana (nevis slinkums) kaut ko darīt. Nu, vajag beidzot izdarīt to, kas jāizdara, cik var atlikt? Jā, var atlikt.. (hihi) Taču labāk neatlikt!

Gribu ātrāk sagaidīt to brīdi, kad svarīgie darbi būs garām un tad būs miers. Tad būs atlicis tikai nedaudz pagatavoties mutiskajam eksāmenam kognitīvajā psiholoģijā un viss.. Vismaz es tā ļoti, ļoti ceru. Mmm… Labi, līdz vēlākam!

 

Peace Out, mate!

Kas ir svarīgāk? Kafija vai tasīte?

Paskaties, lai izvairītos no tasīšu sindroma. Baigās pārdomas es teikšu. Sen jau bija, bet tagad vēl spēcīgāk. Šodien gribas vienkārši paklusēt.

 

Gribu zenitēt!

Kārtains tomāts! Tāds vārdu salikums apmierina? Dienas gaišums tāds pavisam savāds, diena (kā tētis teica) velkas un nebeidzas. Man tas patīk, it īpaši, ja ir ko darīt un darbu saraksts nebeidzas. Pavasara vējš vēl aprāvis manas plaukstas, tālab arvien staigāju ārā ar dūraiņiem. Baltiem.

Vecāki uz teātri – ”Anna Kareņina”. Ko nu? :)

Gribu atkal spēlēties ar ZENIT-E un vēl, gribās filtrus, kas šķeļ gaismu un loka līnijas + dubulto caur objektīvu redzamos personāžus. Eksponometrs salabots arī derētu. Ai, un es skaļi smejos par to seriālu, ko ap 18.00 rāda pa TV3 – vīramāte uzbāzīga, tēvs allaž vienaldzīgs, brālis dzīvo ar vecākiem, taču otram dēlam neļauj veidot normālu ģimeni,allaž ierodoties ciemos bez brīdinājuma. Daži kadri ir komiski, taču patiesībā mani tas seriāls kaitina.. Jo tur parādās arī situācijas, kas pat mani izvestu no pacietības.

Šodien esmu puķaina. Gribu lidot un smieties tā, ka vēders sāp.  Līdz vēlākam!

Peace Out, mate!

The reason – why I smile..

That is big love!

Un iekšējs atvieglojums, ka nāk siltais laiks, vairāk nav jātuntulējas un vari justies viegls, atbilstoši savam patiesajam svaram. Gribās kārtīgi modēties un uzsist kādu klačiņu par dzīvi. (Ļoti moderni pateicu.. Gigi!) Interesanti, kā būs vasarā? Un vispār – kā būs tur – nākotnē? Es jau reiz teicu, būtu tik feini, ja varētu mazdrusciņ ieskatīties tālumā un tad ar mierīgu sirdi dzīvot tālāk.

Šodien tētim 50, kūka ir, puķes ir, tētis darbā. Biju uz Bodies Revealed, redzēju ķermeņus, orgānus un citas cilvēka detaļas – man patika izstāde. ”KJUTA!” kā sacīt jāsaka.  Pastaigājos arī pa Andrejsalas ostu, visādi kuģi, to detaļas un metāla lūžņi. Super, tur bija arī pavasarīga noskaņa. Man patika. UN lidlauks arī bija feins, atgādināja agru Līgo rītu. Tās debesis un smarža, tikai apkārt bija atkritumi.. Taču to visu paplūdinot, centrā palika tikai ceļš un debess.

Man patīk, ka var tā izkustēties, redzēt ko jaunu un varbūt ne tik jaunu. Galu galā – kad tad kustēsies, ja ne tagad. Vecumdienās adīsim zeķes un uzraksim dārzu. Jaunībā – iet, braukt, skatīties, lūkoties, baudīt un ļauties! :)

Mācības nomoka. Darbu līdz kaklam un pāri tam, bet laika – tik cik melns aiz naga. Skumīgi, bet es tikšu galā. Es to māku. Allaž esmu mācējusi. NO F-in problem! :) (hihihi) Labi, kad būs kas jautrāks ko pastāstīt, tad uzrakstīšu! Paldies par visu! :)

 

Līdz vēlākam!

Peace Out mate!