Cilvēkiem pietrūkst mīlestības, bet viņi par to skaļi nerunā, cilvēki klusē un nodur galvu, kā bērni, nokaunējušies un meklē kaut ko tajā sniegotajā vai vienkāršajā, pelēkās krāsas trotuārā. Iekšā tas objekts, ko saucam par sirdi, pukst un kliedz, grib, lai to apbur skaistie vārdi, sajūtas un taureņi, bet mums piešķirtās rokas, kājas, piešķirto prātu un spēju darīt – neizmantojam. Mums ir bailes pašiem no sevis. Gribēt ir labi.. Bet, kurš tad darīs? :)
Nākot gada nogalei sapratu, ka šis 2010. gads ir bijis labs, man nav par ko sūdzēties, tas bija labi pavadīts. Mācībās labi, ģimenei labi (neskaitot krīzi -hihi), randiņi, draudzība bija, jauni paziņas uzradās, ballēties gāju, uz fotosesijām tiku, kursa darbu rakstīšu pie pasniedzēja, kurš mani iedvesmo un sarunas arī bija daudz, te nenopietnas, te nopietnas. Viss ir bijis, taču nekas nav mūžīgs, vai ne? :) Nostaļģija pārņēma šodien mani, nedaudz sentimentālisms arīdzan.
Šodien aizgāju uz kino, noskatījos ”Hariju Poteru’‘ un man patika. Tagad filmā parādās arī romantiskās ainas – cik piemīlīgi! Uz ekrāna ir savādāk, nekā grāmatā. Šodien sapriecājos, jo izdarīju beidzot to, ko gribēju sen,sen! Apmeklēju KINŌ! Cik jauki! Pastaigājos pa veikaliem, sapratu, ka tie ir pilni ar drēbēm, bet man nekas nepatika. Jauno gadu gribu sagaidīt krāsainā ietērpā, vislabāk jau kleitā.
Kā jau katru gadu – man būs jauni mērķi, būs jāapdomā un jāpieraksta. Un atklāti pateikšu, ka man ir žēl, ka Vecgada vakaru nevarēšu pavadīt ar cilvēkiem, kas ir tāli, bet tomēr tik tuvi. Tāds liktenis, ka nevar! Lai gan dzīvē visādi gadās, tāpēc ticu tam labākajam. Pat ja kaut kas neizdodas, nekad nepadodies un ej uz priekšu, kaut kur jau pa ceļam kāds parādīsies, kas rādīs ceļu tālāk uz laimi! Tā es tikko izdomāju! Tā ir labi! Un VISS IET UZ AUGŠU! :))
Paldies un līdz vēlākam! (Rīt braucu meklēt kleitu, turi īkšķus, lai izdodas atrast ko krāsainu un skaistu! :) hihi)
Peace Out, mate!
0 Atbildes uz “Cilvēkiem pietrūkst mīlestības, bet viņi par to skaļi nerunā”