Prieks.Miers.Pasaule.Daba.Bērni. Dienas.Viņi.Viņas. Tik daudz visa kā, bet nav neviena, kas uzklausa? Kā tas tā var būt. Kas ir tas cilvēks? Kāda ēdelīga būtne, grauzējs, nodevējs? Vai cilvēks var būt arī labs, saprātīgs un patiess? Vai īstam cilvēkam ir vieta uz šīs zemeslodes, jo jau katrā no mums ir iesējies kas tāds, ko labprāt izskaustu. Domas, netikumi, paradumi, ieradumi, niķi un stiķi. Bailes, kauns, aizdomas. Pēc savas būtības cilvēks ir tīrs. To var salīdzināt ar baltu audeklu, kuru, cilvēkam piedzimstot, izdaiļo krāsas. Ne visas ir skaistas un ne visas ir košas. No kā tas atkarīgs? No likteņa vai cilvēka paša? Dievs uz audekla uztriepj kādu krāsu un ļauj cilvēkam dzīves laikā pašam ar to spēlēties, papildināt krāsas, to skaitu, toņus. Tāpēc laikam saka – ”pats savas laimes kalējs”, ”kā dienu iesāki, tā to pabeigsi”, ”dari ko darīdams, apdomā galu”, ” ja nekad nemēģināsi, tad nekad nezināsi”, ”pasmaidi un tev pasmaidīs pretī”. Viss jādara pašam. Vai nav ironiski, jo ikviens cilvēks tomēr gaida, kad vēl viens tāds pats atnāks palīgā, padarīs darbu otra vietā, spers pirmos soļus otra vietā, izies cauri ugunij otra vietā, bet ja tas viss ir tā otra izvēle? Ja tu izvēlies, tad tu pats arī dari, ja tu gribi, tu pats to iegūsi, ja tevī iekšā ir tā vēlme, degsme, mērķis, sajūta – ka jā, es to gribu, es to varu, tad pirmkārt, tas ir jādara tev pašam, otrkārt, ja tu mēģināsi, tad tikai iegūsi un treškārt – ja tu ticēsi, ka vari, tad tu varēsi. Protams, ne vienmēr viss būs 100% kā iztēlojies, bet tev tas būs, jo der atcerēties, neviens nav perfekts un nekas nav perfekts. Vienmēr būs krikumiņš sāls piebērts saldai kūkai klāt. Vienmēr. Galvenais vēstījums laika tāds – ja vari, tad dari! Neko nevar zaudēt, var tikai iegūt! Lūk tādam ir jābūt cilvēkam! Tāds filozofisks raksts man sanāca, bet tā nu es šonakt domāju. Paldies!
Peace Out, mate!
0 Atbildes uz “KAS ir cilvēks? (filozofiskas pārdomas)”